Eiropas rīcības plānā par ceļu satiksmes drošību izvirzītos mērķus varētu sasniegt paredzētajā termiņā. Komisijas šo plānu laida klajā 2001. gadā, un tā īstenošanas galvenais uzdevums ir samazināt kopējo nāves gadījumu skaitu uz Eiropas autoceļiem laikposmā no 2001. līdz 2010. gadam uz pusi, proti, līdz 25 000 (pašreiz tas ir aptuveni 50 000). Jaunākie dati, kas publiskoti pirmajā Eiropas ceļu satiksmes drošības dienā, nepārprotami liecina, ka vērienīgu mērķu izvirzīšana bijusi pamatota, jo pēdējo 12 mēnešu laikā nāves gadījumu skaits sarucis par 8%. Salīdzinājumā ar 2001. gadu pagājušajā, 2006. gadā, Eiropas Savienībā izglābtas gandrīz 12 000 dzīvības.
„Pateicoties saskaņotai Eiropas Savienības rīcībai, mēs varam sasniegt izvirzīto mērķi, ja vien paredzētajā laikposmā, tas ir, līdz 2010. gadam, neatkāpsimies no uzsāktā „maršruta”. Protams, mērķa sasniegšana nav garantēta, tāpēc grūtais darbs ir jāturpina,” teica Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un Eiropas transporta komisārs Žaks Baro un atkārtoja, ka viņa pilnvaru laikā ceļu satiksmes drošība ir prioritāra darbības joma, aicinot visas dalībvalstis iepazīties ar nule klajā laisto ziņojumu un izdarīt secinājumus. Vēl viņš piebilda: „Galvenais, lai nekavējoties rīkojas to dalībvalstu valdības, kur dati ir vissatraucošākie.”
Līdztekus skaitļiem un statistikas datiem par upuriem ceļu satiksmes negadījumos ir svarīgi izvērtēt dalībvalstu veikumu, izmantojot rūpīgi izvēlētus indikatorus. Šādi indikatori rāda, kāda ir īstenotās politikas faktiskā ietekme, un ar to palīdzību ir iespējams uzlabot konkrētu problēmu risināšanu. Atzīmējot pirmo Eiropas ceļu satiksmes drošības dienu, plašāka sabiedrība tika iepazīstināta ar apkopotajiem rezultātiem.
Šajā dienā Komisija pirmo reizi publisko „SafetyNet” projekta rezultātus. Projekts tika finansēts Sestās Pētniecības pamatprogrammas ietvaros un ar to tika likti pamati Eiropas ceļu satiksmes drošības centra izveidei. Šajā projektā veikti svarīgi pētījumi par ceļu satiksmes drošības veikuma rādītājiem.
Ziņojumā galvenā uzmanība ir pievērsta septiņiem rādītājiem, kurus izmanto, analizējot ceļu satiksmes drošību: alkohola un narkotisku vielu lietošana, ātrums, drošības jostu un aizsargķiveru izmantošana, dienas gaitas lukturu lietošana, tā dēvētā transportlīdzekļu pasīvā drošība, ceļu infrastruktūra, pirmās palīdzības sniegšana satiksmes negadījumos cietušajiem. Pirmie trīs indikatori ir vissvarīgākie, un dokumentācija par tiem ir vislabākā.
Rezultāti dažādās valstīs ievērojami atšķiras. Piemēram: 5–30% nāves gadījumu autoceļu negadījumos bijis iesaistīts vismaz viens autovadītājs, kurš pārsniedzis noteikto alkohola lietošanas robežu, gandrīz 50% autovadītāju neievēro maksimālā ātruma ierobežojumus, 69–97% braucēju vieglajās automašīnās vai mikroautobusos piesprādzējas, bet tikai 28%–89% autobraucēju, sēžot aizmugurējā sēdeklī, lieto drošības jostas, 20–96% bērnu, kas jaunāki par 12 gadiem, tiek ievietoti sēdeklīšos vai sēdināti uz viņu augumam piemērota paliktņa.
Lai gan drošība, ko piedāvā transportlīdzekļu konstrukcija (pasīvā drošība), ik gadu uzlabojas, nepatīkams pārsteigums ir atšķirība starp valstīm ar labākajiem un sliktākajiem rezultātiem, kas nav samazinājusies.
Tālāk redzamās tabulas sniedz pārskatu par dalībvalstu, kā arī Šveices un Norvēģijas rezultātiem attiecībā uz braukšanu reibinošu vielu ietekmē, par drošības jostu izmantošanu un drošības sēdeklīšu vai paliktņu izmantošanu bērniem. Runājot par ātruma pārsniegšanu, nav bijis iespējams izveidot salīdzinošu tabulu, jo valstu ierobežojumi attiecībā uz atļauto maksimālo ātrumu ir pārāk atšķirīgi.
Indikatori par ceļu satiksmes drošību pieder „progresa ziņojuma par ceļu satiksmes drošību” sistēmai, kas tika publiskota šodien, pirmajā Eiropas ceļu satiksmes drošības dienā.