Nespējot panākt vienošanos vairākkārtējās tikšanās ar LR Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra pārstāvjiem, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) nolēmis vērsties pie Ceļu satiksmes drošības padomes vadītāja, Satiksmes ministra Aināra Šlesera, lai veicinātu diskusiju: vai uzņēmējiem par valstiski nozīmīgu funkciju veikšanu ar mērķi uzlabot ceļu satiksmes drošību būtu jāmaksā IeM struktūrvienībām ap pus miljonu latu gadā par informācijas iegūšanu?
LTAB jau informēja, ka pēc IeM savulaik izteikta ierosinājuma tika veiktas izmaiņas likumdošanā, lai neapzinīgajiem autoīpašniekiem, kas sodīti par braukšanu dzērumā, narkotisko vielu reibumā vai arī iegūstot soda punktus par rupjiem pārkāpumiem, varētu piemērot paaugstinātu maksu par OCTA polisēm. Apdrošinātāji prognozē, ka šādā veidā vēl vairāk varētu veicināt autovadītājus braukt apzinīgi, nepārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, un samazināt augsto ceļu satiksmes negadījumu īpatsvaru valstī.
Diemžēl apdrošinātāji nevar ideju īstenot, jo Iekšlietu Ministrijas Informācijas centrs no apdrošinātājiem pieprasa salīdzinoši augstu samaksu – 8 santīmi par vienu elektronisku informācijas pieprasījumu, lai polises pārdošanas brīdī varētu pārbaudīt informāciju par braukšanu dzērumā vai alkoholisko vielu reibumā un administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē. 

Vēršas pēc palīdzības

Juris Stengrevics, LTAB valdes priekšsēdētājs: „Ņemot par pamatu pieredzi ar Bonus – malus, par kuru informāciju 2006.gadā apdrošinātāji pieprasījuši vairāk nekā 5 miljonu reižu, apdrošinātājiem IeM būtu jāmaksā ap pus miljonu latu gadā. Apdrošinātājiem pamatoti tā šķiet neadekvāta maksa par valstiski nozīmīgu funkciju pildīšanu. Iznāk muļķīgi – no vienas puses valsts uzņēmējiem ar likumu uzliek par pienākumu iesaistīties sociāli nozīmīgu problēmu risināšanā, tai pat laikā, kad uzņēmēji izrāda iniciatīvu, par to no viņiem ir gatavi „noplēst deviņas ādas” un pelnīt ar informācijas pārdošanu.”
Neredzot citu iespēju, kā rast kompromisu, LTAB ir nolēmis vērsties Ceļu satiksmes drošības padomē ar lūgumu paust savu nostāju.
J.Stengrevics: „Uzskatām, ka apdrošinātāju iniciatīva vistiešākajā veidā saskan ar valsts interesēm un Ceļu satiksmes drošības padomes izstrādāto politiku ceļu satiksmes drošības uzlabošanā un veicināšanā.  Mēs vienmēr esam sadarbojušies ar valsts institūcijām un konceptuāli atbalstījuši valsts līmenī izvirzītos mērķus samazināt ceļu satiksmes negadījumus Latvijā, vēršoties bargāk pret pārkāpējiem, kā arī daudz intensīvāk veicot ceļu satiksmes dalībnieku izglītošanu un audzināšanu.” 

Nav sakārtota likumdošana

Iepazīstoties ar IeM veiktajiem aprēķiniem par prasītās samaksas pamatotību, nākas secināt, ka tie nespēj pārliecināt par tik augstas samaksas (8 santīmi par elektroniskā veidā veiktu pieprasījumu) no apdrošinātājiem nepieciešamību. Pirmkārt, Informācijas centra datubāzes jau šobrīd darbojas tiešsaistes režīmā, lai apmainītos ar informāciju starp dažādām valsts institūcijām. Līdz ar to informācijas sniegšana apdrošinātājiem tiešsaistes režīmā neradītu būtiskas papildus izmaksas. Tieši pretēji, apdrošinātājiem nāktos ieguldīt līdzekļus savu datubāžu pilnveidošanai. Otrkārt, aprēķini veikti, balstoties uz Publisko aģentūru likumu, jo Latvijā nav izstrādāta normatīvā bāze, kas noteiktu aprēķināšanas kārtību ministrijas un uzņēmēju sadarbībai, turklāt kuru mērķis nav komerciāls ieguvums. Līdz ar to IeM ir veikusi aprēķinus, balstoties uz normatīvajiem aktiem, kas tiešā veidā neattiecas uz to kā valsts pārvaldes institūciju.           

Cenu diferencēšanas ierosinātājs - pati IeM

Jāmin, ka pirms pāris gadiem ar ierosinājumu apdrošinātājiem palielināt OCTA polišu cenu, atkarībā no transportlīdzekļa īpašnieka pārkāpumiem ceļu satiksmē, bija publiski nākuši klajā IeM pārstāvji.
Ik gadu apdrošinātāji Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses pasākumu īstenošanai ieskaita 2% no visu polišu prēmijas summas. Par pērno gadu tika veiktas iemaksas vairāk nekā 700 tūkst.latu apmērā, no kurām puse tika izlietota IeM vajadzībām, piemēram, masu informatīvajām kampaņām, jaunai tehnikai, u.tt. Līdz ar to apdrošinātāji jau tā ik gadu sniedz ievērojamu finansiālu ieguldījumu IeM vajadzību nodrošināšanā, lai varētu sagaidīt pretimnākšanu no tās puses.
Turklāt apdrošinātāji nekad nav prasījuši samaksu vai cita veida atlīdzību no IeM vai citām valsts institūcijām par informācijas sniegšanu par ceļu satiksmes negadījumiem, kas fiksēti uz Saskaņotā paziņojuma bāzes. Bez šīs informācijas nevarētu gūt pilnīgu novērtējumu par ceļu satiksmes negadījumu situāciju valstī.
Ja IeM turpinās uzstāt uz augstajām maksām, tad visticamāk apdrošinātājiem nāksies pārdomāt par papildus iesaistīšanos un atbalstu satiksmes drošības pasākumu īstenošanā un sociālo atbildību.