Pasaules hidrogrāfu konferencē spriež par pārmaiņām
Starptautiskās Hidrogrāfijas organizācijas (IHO) XVII konferencē, kas maijā
notika Monako, Latviju pārstāvēja Latvijas Jūras administrācijas (JA) direktors
Ansis Zeltiņš un JA Hidrogrāfijas dienesta (HD) vadītājs Jānis Krastiņš, ziņo JA sabiedrisko attiecību speciāliste Sarma Kočāne.
Latvija par pilntiesīgu IHO biedri – 75. pēc skaita – kļuva 2005. gadā notikušās ārkārtas konferences laikā, taču šogad organizācijā tika uzņemtas Sauda Arābija, Rumānija un Maurīcija, līdz ar to tagad IHO ir 78 dalībvalstis.
Konferences laikā tika pieņemti vairāk nekā 20 svarīgi lēmumi. Svarīgākie no tiem – lēmums par nepieciešamību veicināt pasaules ūdeņu pārklājumu ar elektroniskajām jūras kartēm. Bez tam IHO iesaka Starptautiskajai Jūras organizācijai (IMO) noteikt par obligātu elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmas lietošanu, kas ļautu kuģot bez papīra kartēm.
IHO kā organizāciju sagaida būtiskas izmaiņas – restrukturizācija, kas ļautu strādāt operatīvāk un elastīgāk. Līdzšinējā vadības sistēma ir smagnēja, turklāt tā kavē jaunu biedru uzņemšanu organizācijā. Jaunais modelis būs līdzīgs kā IMO.
Kaut gan daudzas dalībvalstis vēl nav ratificējušas konvenciju, kas reglamentētu gaidāmās izmaiņas, darbības restrukturizācijas nodrošināšanai jau ir uzsāktas. IHO sastāvā darbojas dažādas darba grupas, komisijas un komitejas – tās tiks pārstrukturētas divos lielos blokos: tehnisko un sadarbības (starptautisko) jautājumu.
Izmaiņas sagaidāmas arī organizācijas vadībā – tagad IHO vada birojs un trīs ievēlēti direktori, no kuriem viens ir prezidents. Konference sanāk reizi piecos gados, taču ir iespējams sasaukt arī ārkārtas konferences. Paredzēts, ka pēc restrukturizācijas organizācijai būs ģenerālsekretārs un asambleja, kā arī padome, kas sanāks katru gadu. Padome sastāvēs no 30 valstu pārstāvjiem.
Latvija par pilntiesīgu IHO biedri – 75. pēc skaita – kļuva 2005. gadā notikušās ārkārtas konferences laikā, taču šogad organizācijā tika uzņemtas Sauda Arābija, Rumānija un Maurīcija, līdz ar to tagad IHO ir 78 dalībvalstis.
Konferences laikā tika pieņemti vairāk nekā 20 svarīgi lēmumi. Svarīgākie no tiem – lēmums par nepieciešamību veicināt pasaules ūdeņu pārklājumu ar elektroniskajām jūras kartēm. Bez tam IHO iesaka Starptautiskajai Jūras organizācijai (IMO) noteikt par obligātu elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmas lietošanu, kas ļautu kuģot bez papīra kartēm.
IHO kā organizāciju sagaida būtiskas izmaiņas – restrukturizācija, kas ļautu strādāt operatīvāk un elastīgāk. Līdzšinējā vadības sistēma ir smagnēja, turklāt tā kavē jaunu biedru uzņemšanu organizācijā. Jaunais modelis būs līdzīgs kā IMO.
Kaut gan daudzas dalībvalstis vēl nav ratificējušas konvenciju, kas reglamentētu gaidāmās izmaiņas, darbības restrukturizācijas nodrošināšanai jau ir uzsāktas. IHO sastāvā darbojas dažādas darba grupas, komisijas un komitejas – tās tiks pārstrukturētas divos lielos blokos: tehnisko un sadarbības (starptautisko) jautājumu.
Izmaiņas sagaidāmas arī organizācijas vadībā – tagad IHO vada birojs un trīs ievēlēti direktori, no kuriem viens ir prezidents. Konference sanāk reizi piecos gados, taču ir iespējams sasaukt arī ārkārtas konferences. Paredzēts, ka pēc restrukturizācijas organizācijai būs ģenerālsekretārs un asambleja, kā arī padome, kas sanāks katru gadu. Padome sastāvēs no 30 valstu pārstāvjiem.












