Parīzes memoranda komitejas sēdē, kas maijā notika Bonnā, Latvijas pārstāvjiem beidzot izdevās panākt kuģu baltā, pelēkā un melnā saraksta sagatavošanas metodikas pārskatīšanu. Tas uzskatāms par mazas valsts ievērojamu panākumu, turklāt latviešiem tā bija laba skola, kā arī  apstiprinājums parunai par mazo cinīti, kas var apgāzt lielu vezumu – nopietna darba rezultātā.
 Latvija kopš divtūkstošo gadu sākuma, kad mūsu karogs tika pārreģistrēts no melnā saraksta pelēkajā, ne brīdi nav pārtraukusi cīnīties par iekļūšanu baltajā sarakstā. Kuģu karoga valstu dalīšana pa sarakstiem, atkarībā no kuģu tehniskā stāvokļa un drošības, ir ne tikai valsts prestiža jautājums – atrasties zem baltā karoga kuģu īpašniekiem ir izdevīgi, jo šo valstu kuģi ārzemju ostās tiek pārbaudīti daudz retāk nekā pelēkā, nemaz jau nerunājot par melnā saraksta kuģiem. Latvija gan atrodas pelēkā saraksta augšgalā, taču līdz baltajam visu laiku mazliet pietrūkst.
Līdzšinējā metodika noteica, ka baltajā sarakstā var iekļūt valstis, kuru kuģiem, gada laikā veicot 100 inspekcijas ārvalstu ostās, aizturēšanu skaits nepārsniedz 2%, savukārt ja gada laikā tiek veiktas 1000 inspekcijas, tad aizturēšanu skaits nedrīkst pārsniegt 5,4%, ja 4000 inspekcijas – ne vairāk kā 6,5% aizturēšanu – un tā tālāk. Skaidri redzams – jo lielāka valsts, jo tai vairāk kuģu, jo zemākas prasības – procentuāli aizturēšanu skaits pieļaujams lielāks. Taču pret mazajām valstīm ar nelielu kuģu skaitu šādas metodikas pielietošana uzskatāma par diskriminējošu.
“Mēs par šo jautājumu runājām katrā sanāksmē. Ilgi mūs neviens neņēma nopietni, jo vairāk tādēļ, ka 1999. gadā bija pieņemts lēmums metodiku vairāk nemainīt (tolaik Latvija vēl nebija Parīzes memoranda dalībvalsts).
Un tomēr beidzot mūsu argumentos sāka ieklausīties. Tagad pieņemts lēmums uzdot Parīzes memoranda darba grupai izstrādāt jaunu metodiku. Arī mēs strādāsim šajā darba grupā. Paredzamas vēl ļoti nopietnas cīņas, jo, izveidojot visām valstīm līdzīgus nosacījumus, daudzi tagadējie giganti var izkrist no baltā saraksta,” skaidro Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas vadītājs Artūrs Ošs.