Vērtējot Eiropas Komisijas publicēto sabiedrisko apspriežu dokumentu (Zaļo grāmatu) par ES jūrniecības politiku, Eiropas Parlaments prasa pienācīgu uzmanību veltīt jūrniecības radītā piesārņojuma mazināšanai. Integrēta ES jūrniecības politika aptvertu transportu, tūrismu, vidi, reģionālo attīstību, rūpniecību un zivsaimniecību.
Viedokli par galvenajām šādas politikas prioritātēm deputāti šodien izteica iniciatīvas ziņojumā, kas pieņemts ar 530 balsīm par, 25 pret, 61 atturoties.
Lai gan pārvadājumi pa jūru pašlaik ir videi vismazāk kaitīgais transporta veids, tas nenozīmē, ka kuģošana nerada ievērojamu vides piesārņojumu. Deputāti iesaka — lai ierobežotu jūras ekspluatācijas radītās klimata pārmaiņas, Eiropas Savienībai:
– ievērojami jāsamazina kuģošanas radīto oglekļa dioksīda, sēra dioksīda un slāpekļa oksīdu emisija;
– rūpīgi jāizvērtē iespēja kuģniecībā ieviest emisiju tirdzniecības sistēmu;
– jāveicina vēja un saules enerģijas izmantošana uz kuģiem
Deputāti iesaka arī noteikt kvantitatīvos ierobežojumus attiecībā uz fosfora un slāpekļa nokļuvi Baltijas jūrā.
Eiropas Komisijai atkārtoti izteica prasību iesniegt priekšlikumu, kas noteiktu, ka jaunos kuģos degvielai paredzēto bunkuru eļļu (jebkura ogļūdeņražu minerāleļļa kuģa darbināšanai un piedziņai) glabā drošās dubultkorpusa tvertnēs.
Kā debatēs norādīja Eiropas komisārs zivsaimniecības un jūras politikas jautājumos Joe BORG, Eiropas Komisija 10. oktobrī iesniegt tālejošu likumprojektu paketi, kas ietvers priekšlikumu Eiropas jūrniecības politikai un Rīcības plānu, ko šodien pieņemtajā ziņojumā prasa arī Eiropas Parlaments.
Ar jūrniecību saistītās nozares un pakalpojumi (neskaitot izejvielas) veido 3–6 % no Eiropas IKP. Teritorijas, kas uzskatāmas par piekrastes reģioniem, saražo 40 % no Eiropas IKP. Jūras transports nodrošina 90 % no ES ārējās un 40 % no iekšējās tirdzniecības apjoma.