Šā gada 3. un 4. jūnijā Rīgā vienlaikus ar 7. Baltijas jūras valstu samitu, kurš noslēdz Latvijas prezidentūras termiņu Baltijas jūras valstu padomē, norisināsies arī Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konference ( The Baltic Sea Region Business Forum – BSRBF). Tās ietvaros 11 reģiona valstu politikas un biznesa līderi, kā arī dažādu tautsaimniecības nozaru eksperti diskutēs par globāli nozīmīgām ekonomikas tēmām un to potenciālo ietekmi uz Baltijas jūras reģionu un atsevišķajām reģiona valstīm.
Kā norāda LR ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, ideja organizēt šādu starptautisku konferenci radusies jau pirms vairākiem gadiem un pēdējā laika aktuālās tendences pasaules ekonomikā – finanšu tirgus svārstības, dabas resursu pieejamība un politizēta tirgus regulācija, globālu transporta mezglu izveides lielā loma reģionu attīstībā u.c. – arvien pastiprinājušas nepieciešamību veidot starptautisku diskusiju platformu šo un citu jautājumu apspriešanai. „Jūnijā notiekošais Baltijas jūras valstu politiskais samits rada lielisku iespēju vienlaikus Rīgā pulcēt augsta līmeņa ekspertus un uzņēmējus, lai sāktu diskutēt arī par šiem, reģionam aktuāliem jautājumiem,” piebilst K.Gerhards.
Ņemot vērā abu pasākumu saistību, pirmajai biznesa konferencei izvēlētā diskusiju tematika ir tieši saistīta ar valstu un reģionu politekonomiskajām attiecībām – konferences laikā īpaša uzmanība tiks veltīta tradicionālo un alternatīvo enerģijas resursu, pasaules finanšu tirgus svārstību un radīto izaicinājumu, kā arī nākotnes transporta un loģistikas sistēmas attīstības jautājumiem Baltijas jūras reģionā.
Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konferencē divu dienu garumā norisināsies vairākas, konkrētiem jautājumiem veltītas paneļdiskusijas ar attiecīgo nozaru vadošo uzņēmumu līderu un ekspertu piedalīšanos:

3.jūnijs
Enerģētikas jautājumi Baltijas jūras reģionā – piedaloties ES Enerģētikas komisāram Andrim Piebalgam un vadošajiem reģiona politiskās un biznesa vides pārstāvjiem, tiks aplūkots plašs aktuālo jautājumu loks, tostarp enerģijas piegādes, pieprasījuma un infrastruktūras drošība, atjaunojamo enerģijas avotu nākotnes perspektīvas un potenciāls, kā arī primāro resursu diversifikācija. Vienu no plenārsēdēm vadīs Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards.

4.jūnijs
Baltijas jūras reģiona nākotnes izaicinājumi un perspektīvas globālā finanšu tirgus kontekstā – plenārsēde, kuru vadīs Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, būs veltīta nozares vadošo profesionāļu viedokļu apmaiņai.
Baltijas jūras reģiona konkurētspēja globālo Eirāzijas transporta koridoru kontekstā – biznesa foruma plenārsēde kuru vadīs Latvijas Republikas satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, būs veltīta reģiona vadošo politiķu un biznesa vides pārstāvju viedokļu apmaiņai par būtiskākajiem nozares jautājumiem. To vidū – konkurētspējīgu multimodālo pakalpojumu, kravu pārvadājumu pa jūras ceļiem un jaunu sauszemes transporta koridoru attīstības iespējas, nākotnes kravu pārvadājumu plūsmas un to sadalījums, tendences kravas konteineru tirgū, reģiona jūras ostu, lidostu un kravas terminālu attīstības projekti, kā arī loģistikas centru attīstība un pievienotās vērtības pakalpojumi.
4. jūnija rītā Biznesa konferences dalībniekiem pievienosies visu reģiona valstu valdību vadītāji, kas būs ieradušies uz Baltijas jūras valstu samitu, un paudīs savu skatījumu par reģiona kopējo attīstību. Šajā sesijā aicināti piedalīties par enerģētikas un transporta jautājumiem atbildīgie Eiropas komisāri, kā arī dažādu nozaru biznesa līderi un investori.
Konferencē kopumā piedalīsies ap 400 delegātiem no 11 Baltijas jūras reģiona valstīm – Dānijas, Igaunijas, Īslandes, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas.
Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konferenci organizē LR Ministru kabinets, LR Ekonomikas ministrija, LR Satiksmes ministrija, LR Ārlietu ministrija, Latvijas Banka un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols uzsver: „Mēs ceram, ka šāda diskusiju platforma ilgtermiņā izveidosies arī par nozīmīgu jaunu ideju, risinājumu, attīstības perspektīvu un novatoriskas pieejas meklējumu vidi, kas sniegs būtisku ieguldījumu ne tikai Baltijas reģiona attīstībā, bet arī plašākā globālu ekonomikas jautājumu risinājumu izvēlē.”