Vācijas dzelzceļa vadība prāmju līniju no Zasnicas uz Baltijsku uzskata par pievilcīgāku nekā uz Klaipēdu.

Izmantota tikai trešdaļa potenciāla

Pusgada laikā starp Klaipēdu un Zasnicu pārvadāti 3 tūkstoši vagonu (aptuveni 35% no iespējamās noslodzes), un trešā daļa no tiem – tukši. Kravas bija iespējams pārvadāt daudzkārt lielākos apjomos – virzienā Vācija – Krievijā to ir pietiekami daudz, neraugoties uz krīzi. Tomēr «Lietuvos geležinkeliai» nespēj nodrošināt vagonu piegādi, tāpēc arvien vairāk kravu tiek piegādāts no Zasnicas uz Baltijsku. Ja tā turpināsies, dzelzceļa kravas no Vācijas pilnīgi aizies uz Krievijas ostu, bažījās kompānija KLASCO, kurai pieder Jūras pārceltuves terminālis.

KLASCO pārstāvji uzskata, ka vagonu atgriešanās no Krievijas noritētu mazāk problemātiski, ja prāmju kompānija «DFDS Lisco» nomātu vagonus no Lietuvas dzelzceļniekiem. Tomēr «DFDS Lisco» uzskata, ka vagonu noma ir ekspeditoru, nevis kuģošanas kompānijas nodarbe, un negrasās tai pievērsties.

Kravu arvien mazāk visur

Vagonu trūkuma un kravu plūsmu samazināšanās dēļ var mainīties prāmja «Vilnius» kursēšanas saraksts, kas ir pēdējais dzelzceļa prāmis Klaipēdas ostā. Savulaik līnijā Mukrāna – Klaipēda kursēja pieci dzelzceļa prāmji, bet tagad «Vilnius» pārvadā gan automašīnas, gan pasažierus, divreiz nedēļā ceļā no Zasnicas iegriežoties Klaipēdā un vienreiz – Baltijskā. Vienīgi pasažieru Klaipēdā ierodas vairāk, bet tehnikas apjomi samazinās.

Kravu plūsmu samazināšanās vērojama arī citās prāmju līnijās, īpaši refrižeratoru – tas saistīts ar Krievijas atteikšanos importēt gaļu no Dienvidamerikas. Pēdējos gados Jūras pārceltuves terminālī vērojams pastāvīgs palielinājums, aizvadītajā gadā tas sasniedza 20%. Tomēr šogad noticis kritums par vairākiem procentiem. Pirmajā pusgadā starp Zasnicu un Baltijsju pārvadāti 360 vagoni. «DFDS Lisco» statistika liecina, ka, neraugoties uz vāciešu apgalvojumiem, kravu plūsmas apjomi šajā līnijā nepalielinās. Kravu apjomi samazinās visās līnijās, kas saistīts ar vispārējo ekonomisko kritumu. Prāmju kompānija apskata dažādus variantus prāmju izvietojuma izmaiņām līnijās, tomēr pagaidām nekāds lēmums nav pieņemts.

Vācieši saskata perspektīvu

Par «Deutsche Bahn» vadības nostāju par labu Baltijskai, ko izraisījis pastāvīgais vagonu trūkums Klaipēdas ostā, runāja kompānijas pārstāvis Austrumos. Tomēr galvenais priekšnoteikums ir fakts, ka kopš Zasnicas – Baltijskas līnijas atklāšanas aizvadītā gada oktobrī jau pārvadāti vairāk nekā 700 vagoni.

Lielāko kravu daļu veido būvmateriāli, kā arī papīrs, metāli, mašīnbūves produkcija, dārzeņi, ķīmijas materiāli autoriepu ražošanai. Vācieši uzskata, ka līnijas tālākās izaugsmes potenciāls sasniedz 10 – 20% gadā. Kravu pārvadājumu apjomu palielinājumā starp Zasnicu un Baltijsku ir ieinteresētas arī Kaļiņingradas varas iestādes. Šomēnes paredzēta padomes sēde jautājumā par kombinētajiem pārvadājumiem kuģošanas līnijā Zasnica – Baltijska – Ustjluga, kad tiks analizētas problēmas līnijā Zasnica – Baltijska. Padomes sastāvā ir «Deutsche Bahn», Krievijas dzelzceļa pārstāvji, kā arī muitnieki. Tomēr bijušajai militārajai ostai līdztekus Klaipēdai ir vēl arī citi konkurenti. Zasnicas ostu ievērojami vairāk interesē Ustjluga nekā Baltijska. Baltijska Vācijai ir tuvāk, tomēr kravu piegāde pa dzelzceļu cauri Lietuvai un Baltkrievijai ir gan sarežģītāka, gan dārgāka.

Iespējami varianti

Jūras dzelzceļa pārceltuve Mukrāna (tagad Zasnica) – Klaipēda atklāta teju pirms 22 gadiem. Vācijas osta vienīgā Rietumos spēj uzņemt vagonus ar Krievijas sliežu platumu un spēj pieņemt līdz 80 tūkstošiem vagonu gadā. Kamēr vien vagoni ir, līnijas saglabāšana ir mērķtiecīga.

Tomēr tai pat laikā Zasnica ir neērta autotreileriem – Rīgenas salas ceļi ir šauri. Tiem Vācijas austrumos daudz piemērotāka būtu Rostokas osta.

Klaipēdas ostas pārstāvji jau apmeklējuši gan Rostokas, gan citas Vācijas ostas – Lībeku un Vismāru. Pēc gadiem diviem trim Klaipēdā tiks pabeigti jaunā kravu un pasažieru ro-ro termināļa būvdarbi, un tam būs nepieciešama noslodze.